Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.
Tēva dienas sākumi meklējami 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur to sāka atzīmēt, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā. ASV tā pirmoreiz svinēta 1910. gada 19. jūnijā, bet 1966. gadā Tēva diena kļuva par valsts svētkiem. Gadsimta laikā šie svētki iemantojuši nozīmīgu vietu pasaulē, tos svin visos apdzīvotajos kontinentos neatkarīgi no ādas krāsas un reliģiskās pārliecības, līdzīgi kā Mātes dienu.
Dažādās zemēs šo svētku svinēšanas datumi atšķiras. Katoliskajā Eiropā (Spānija, Portugāle, Itālija) tie tikuši svinēti Sv. Jēkaba dienā, kur 19. marts joprojām ir Tēva diena. Vairums Eiropas valstu tāpat kā ASV, Tēva dienu atzīmē jūnija trešajā svētdienā.
Latvijā Tēva diena par oficiālu svētku dienu (taču ne brīvdienu) tika noteikta 2009. gadā, pēc bijušā LR Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Ainara Baštika ierosinājuma. Tā tiek svinēta septembra otrajā svētdienā.
Katrs no mums - Dēls! Mazdēls! Vectēvs! Un tēvs! Katrs no mums tik īpašs un svēts, Katram no mums pieder it viss, kas ir gūts. It viss, kas nākotnē sagaida mūs. Kalni un lejas, Kāds raud, un kāds smejas, Bet kopā mēs spodrinām zvaigznes. Kalni un lejas, Kāds krīt un kāds ceļas, Mēs atrodam durvis un bezizejas. Dēls! Mazdēls! Vectēvs! Un tēvs! Mēs esam labākais alfabēts - No burtiem un vārdiem, No vārdiem un stāstiem, Mēs ceļojam blakus ik brīdi. /Jānis Jerofejevs/
Arī mūsu skolā no 7. līdz 11. septembrim klašu stundu ietvaros tiks runāts par tēva nozīmīgu ģimenē, par tēvu profesijām un sasniegumiem dzīvē.
Jau otro gadu pēc kārtas kolēģes ir parūpējušas par to, lai tiktu skolotāji/tēvi.
