Godātais A.Rižikova kungs!
Mani sauc Nataļja, es esmu 3.b klases skolnieces Aleksandras Iļučekas mamma. Izlasīju Jūsu pateicības vēstuli, un arī es vēlētos pateikties, kaut arī – novēloti.
Atvainojos, ka mana vēstule būs pārāk gara un emocionāla.
Mēs šajā skolā nokļuvām nejauši, viss notika, pateicoties Olgai Lukovņikovai. Nācām pieteikties 1. klasē pēdējā brīdī. Olga Lukovņikova atrada laiku un stāstīja mums nevis par skolas reitingiem, bet par manu bērnu. Izvēle tika izdarīta!
Tatjana Kovaļenko, mūsu klases audzinātāja, ir liela laime un veiksme mums. Viņa ir neapstrīdama autoritāte gan Sašai, gan man. Turklāt viņa zina un saprot Aleksandru kā savu bērnu, neraugoties uz to, ka klasē bērnu ir vairāk nekā 20.
Attālinātā mācību procesa laikā Aleksandrai bija grūti laiki. Pēc manas atgriešanās no komandējuma uz valsti, kurā jau bija vīrusa pandēmija, mēs ar meitu sēdējām mājās kopš 7. marta. Tatjana Kovaļenko ne tikai pārbaudīja mājas darbus, bet arī vienmēr atrada laiku uzrakstīt atbalstošu vēstuli Aleksandrai. Tas ir ļoti aizkustinoši, nenovērtējami, un tas iedarbojās uz meitu. Vienmēr tika paskaidrots, kur ir kļūda, kādu likumu vajag atsaukt atmiņā, kas ir jāpaskatās.
Tatjana Kovaļenko palīdzēja tikt galā pat ar mājas darbu mūzikā!
Vēlos pateikties arī mūsu latviešu valodas skolotājām. Mūsu mīļā skolotāja Evija devās dekrēta atvaļinājumā vīrusa COVID-19 uzliesmojuma laikā, un skolotāja Diāna atrada kopīgu valodu ar mums, tā kā komunikācija noritēja galvenokārt ar manu starpniecību. Visas viņas ziņas es vienmēr rādīju Sašai, lai uzmundrinātu meitu.
Paldies Jums visiem! Milzīgs paldies!
Mūsu skola ir par bērniem, nevis par reitingiem!
Vēlu Jums visiem labu atpūtu vasarā un ceru, ka septembrī mēs dosimies uz skolu kā parasti. Mana meita grib uz skolu! Ne tagad, bet septembrī!
Cieņā
Nataļja Iļučeka
